aizķept | Tēzaurs

aizķept

Lietojuma biežums :

aizķept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

aizķēpt apvidvārds

Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.

Avoti: LLVV, MLVV

Korpusa piemēri