aizķēpāt
aizķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizķēpāju | aizķēpājam | aizķēpāju | aizķēpājām | aizķēpāšu | aizķēpāsim |
2. pers. | aizķēpā | aizķēpājat | aizķēpāji | aizķēpājāt | aizķēpāsi | aizķēpāsiet, aizķēpāsit |
3. pers. | aizķēpā | aizķēpāja | aizķēpās |
Pavēles izteiksme: aizķēpā (vsk. 2. pers.), aizķēpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizķēpājot (tag.), aizķēpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizķēpātu
Vajadzības izteiksme: jāaizķēpā
1.Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
2.apvidvārds Lēnām aiziet pa dubļiem.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit sensors bija aizķēpāts ar mēsliem.
- Šī siena šobrīd nav aizķēpāta.
- Nesaprotu, kas tas par pulveri tagad patronās, stobrs galīgi aizķēpāts, — dusmojas virsnieks Osis.
- Dažkārt atklāju kādu aizķēpātu šedevru.
- Lai mušas nelido," viņš katru otro pavasari visgudri vīpsnāja, piešķiezdams virtuvi ar zili apdullinošu lakas un terpentīna smaku, skaļi nolamājoties ik reizi, kad cītīgi aizķēpāja manis iegravētos vārdus uz sienas dēļiem.