proklamēt
proklamēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | proklamēju | proklamējam | proklamēju | proklamējām | proklamēšu | proklamēsim |
| 2. pers. | proklamē | proklamējat | proklamēji | proklamējāt | proklamēsi | proklamēsiet, proklamēsit |
| 3. pers. | proklamē | proklamēja | proklamēs | |||
Pavēles izteiksme: proklamē (vsk. 2. pers.), proklamējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: proklamējot (tag.), proklamēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: proklamētu
Vajadzības izteiksme: jāproklamē
1.Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
2.Nodibināt (parasti valsti) ar svinīgu paziņojumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Republikas valstisko statusu” un proklamēja valsts pilnīgu un tūlītēju neatkarību.
- Pagājušā gada 9. jūlijā jaunajā valsts galvaspilsētā Džubā tika proklamēta neatkarība.
- Latvijas Republika, kas tika proklamēta Rīgā 1918. gada 18. novembrī.
- 8. martā Kurzemes Zemes padome proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.
- Kad tika proklamēta mūsu neatkarība, Latgale atradās citas valsts kontrolē.