piestaipīt
piestaipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestaipu | piestaipām | piestaipīju | piestaipījām | piestaipīšu | piestaipīsim |
| 2. pers. | piestaipi | piestaipāt | piestaipīji | piestaipījāt | piestaipīsi | piestaipīsiet, piestaipīsit |
| 3. pers. | piestaipa | piestaipīja | piestaipīs | |||
Pavēles izteiksme: piestaipi (vsk. 2. pers.), piestaipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestaipot (tag.), piestaipīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestaipītu
Vajadzības izteiksme: jāpiestaipa
Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu klasi piestaipot ar mīklu?
- Zinādama par šņorēm piestaipīto pagalmu, savu bobiku atstāju ceļa galā un gāju lūkot pēc saimnieka.
- Dabūju taustīties praktiski pa aklo- nav ne jausmas ar kādiem murmuļiem un kā tur strādā, kā baro - straume mainīga, piestaipīju zirgazoba mēra ašukus un ķīšus, heh.