piesprukt
Lietojuma biežums :
piesprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.parasti formā: trešā persona Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri