nopiepēt
nopiepēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopiepēju | nopiepējam | nopiepēju | nopiepējām | nopiepēšu | nopiepēsim |
| 2. pers. | nopiepē | nopiepējat | nopiepēji | nopiepējāt | nopiepēsi | nopiepēsiet, nopiepēsit |
| 3. pers. | nopiepē | nopiepēja | nopiepēs | |||
Pavēles izteiksme: nopiepē (vsk. 2. pers.), nopiepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopiepējot (tag.), nopiepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopiepētu
Vajadzības izteiksme: jānopiepē
Pārklāties ar piepēm.
Avoti: LLVV