aizmelnēt
aizmelnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmelnēju | aizmelnējam | aizmelnēju | aizmelnējām | aizmelnēšu | aizmelnēsim |
| 2. pers. | aizmelnē | aizmelnējat | aizmelnēji | aizmelnējāt | aizmelnēsi | aizmelnēsiet, aizmelnēsit |
| 3. pers. | aizmelnē | aizmelnēja | aizmelnēs | |||
Pavēles izteiksme: aizmelnē (vsk. 2. pers.), aizmelnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmelnējot (tag.), aizmelnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmelnētu
Vajadzības izteiksme: jāaizmelnē
Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
Avoti: LLVV