sarūsēt
sarūsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | neju | nejam | neju | nejām | nešu | nesim |
| 2. pers. | ne | nejat | neji | nejāt | nesi | nesiet, nesit |
| 3. pers. | ne | neja | nes | |||
Pavēles izteiksme: ne (vsk. 2. pers.), nejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nejot (tag.), nešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: netu
sarūsēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nu | nem | neju | nejām | nešu | nesim |
| 2. pers. | ni | net | neji | nejāt | nesi | nesiet, nesit |
| 3. pers. | n | neja | nes | |||
Pavēles izteiksme: ni (vsk. 2. pers.), niet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: not (tag.), nešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: netu
sarūsāt apvidvārds
sarūst apvidvārds
Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš — man iepretim uz sarūsējušas, seifam līdzīgas dzelzs kastes.
- Stājās vagā ar sarūsējušu vienlemeša arklu, ko atrada vecajā rijā.
- Vectēvs lielākoties uzturējās darbnīcā, kur taisnoja vecās, sarūsējušās naglas.
- „Tas viss ir sarūsējis kā elle,” kāds nomurmināja.
- Citkārt tik spožās adatas pamazām sarūsēja, nekustīgie pirksti zaudēja veiklību.