uzburbt
Lietojuma biežums :
uzburbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt1.
2.Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri