uzbungāt
uzbungāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbungāju | uzbungājam | uzbungāju | uzbungājām | uzbungāšu | uzbungāsim |
2. pers. | uzbungā | uzbungājat | uzbungāji | uzbungājāt | uzbungāsi | uzbungāsiet, uzbungāsit |
3. pers. | uzbungā | uzbungāja | uzbungās |
Pavēles izteiksme: uzbungā (vsk. 2. pers.), uzbungājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbungājot (tag.), uzbungāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbungātu
Vajadzības izteiksme: jāuzbungā
1.intransitīvs Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
2.sarunvaloda, transitīvs Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa ceļam viņš nolēma uzbungāt augšā savu draugu un klasesbiedru Emīlu.
- Viņš pacēla dūres, lai tā vareni uzbungātu pa tām, bet pēkšņi sastinga.
- Pēkšņi — ap pulksten vieniem naktī mūs uzbungā viesnīcas dežūrtante: te viens vīrs ( oģin mužik) apgalvojot, ka viņš arī esot kinodarbinieks.
- Man pa ceļam bija jāpaķer viens no viņiem, kuram šis rīts bija diezgan pagrūts ( pie tā vainojamas bija iepriekšējās nakts izklaides) – uzbungāju viņu no miega, un dabūju kādu brīdi pagaidīt, kamēr viņš saveda sevi tehniskā kārtībā.
- Ar grūtībām uzbungājam abus gulētājus, kas ieslēgušies numuriņā, un esam laimīgi, ka ir jumts virs galvas un sega, ar ko apsegties.