uzbuknīt
uzbuknīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbuknīju | uzbuknījam | uzbuknīju | uzbuknījām | uzbuknīšu | uzbuknīsim |
2. pers. | uzbuknī | uzbuknījat | uzbuknīji | uzbuknījāt | uzbuknīsi | uzbuknīsiet, uzbuknīsit |
3. pers. | uzbuknī | uzbuknīja | uzbuknīs |
Pavēles izteiksme: uzbuknī (vsk. 2. pers.), uzbuknījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbuknījot (tag.), uzbuknīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbuknītu
Vajadzības izteiksme: jāuzbuknī
uzbukņīt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbukņīju | uzbukņījam | uzbukņīju | uzbukņījām | uzbukņīšu | uzbukņīsim |
2. pers. | uzbukņī | uzbukņījat | uzbukņīji | uzbukņījāt | uzbukņīsi | uzbukņīsiet, uzbukņīsit |
3. pers. | uzbukņī | uzbukņīja | uzbukņīs |
Pavēles izteiksme: uzbukņī (vsk. 2. pers.), uzbukņījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbukņījot (tag.), uzbukņīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbukņītu
Vajadzības izteiksme: jāuzbukņī
Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Avoti: LLVV