uzbuksnīt
uzbuksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbuksnīju | uzbuksnījam | uzbuksnīju | uzbuksnījām | uzbuksnīšu | uzbuksnīsim |
2. pers. | uzbuksnī | uzbuksnījat | uzbuksnīji | uzbuksnījāt | uzbuksnīsi | uzbuksnīsiet, uzbuksnīsit |
3. pers. | uzbuksnī | uzbuksnīja | uzbuksnīs |
Pavēles izteiksme: uzbuksnī (vsk. 2. pers.), uzbuksnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbuksnījot (tag.), uzbuksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbuksnītu
Vajadzības izteiksme: jāuzbuksnī
Avoti: LLVV