uzburt
uzburt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzburu | uzburam | uzbūru | uzbūrām | uzburšu | uzbursim |
| 2. pers. | uzbur | uzburat | uzbūri | uzbūrāt | uzbursi | uzbursiet, uzbursit |
| 3. pers. | uzbur | uzbūra | uzburs | |||
Pavēles izteiksme: uzbur (vsk. 2. pers.), uzburiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzburot (tag.), uzburšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzburtu
Vajadzības izteiksme: jāuzbur
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
2.Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt1.
3.apvidvārds Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
Stabili vārdu savienojumiKā uzburts.
- Kā uzburts sarunvaloda — 1. Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību2. Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt)
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs paši esam arī iekārtojuši šo vietu, uzbūruši tās atmosfēru.
- Triks notiek tajā brīdī, kad šī uzburtā nauda netiek izdzēsta.
- „Tādu niansīti spēj uzburt manas draudzenes Madaras slepenie konfekšu krājumi.
- Taču pieaugot viņas saprot, ka tā ir vien uzburta fantāzija.
- Darbos mijas ikdienišķas un mistiskas ainas, kas uzbur sirreālu noskaņu.