pietriekt
pietriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietriecu | pietriecam | pietriecu | pietriecām | pietriekšu | pietrieksim |
| 2. pers. | pietriec | pietriecat | pietrieci | pietriecāt | pietrieksi | pietrieksiet, pietrieksit |
| 3. pers. | pietriec | pietrieca | pietrieks | |||
Pavēles izteiksme: pietriec (vsk. 2. pers.), pietrieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietriecot (tag.), pietriekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietriektu
Vajadzības izteiksme: jāpietriec
1.Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
3.Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salst, bet galva kā pietriekta ar dārdoņu, frāžu lauskām, sejām, viss peld džina, alus un šņabja upē, gar krastiem lodā neskaidri tēli, slēpjas ēnās.
- No sapņu murgiem ap 1 45 pietriec Viļums
- Pie tām vēja pietriektajām ielām laukumiem un parkiem, kas liek turēties kājās arī tad, kad pārņem vājums un liekas, nav vērts, nav vairs spēka tālākam solim.