pietriekt
Lietojuma biežums :
pietriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
3.Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri