uzburbēt
Lietojuma biežums :
uzburbēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt1.
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri