migloties
migloties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | miglojos | miglojamies | miglojos | miglojāmies | miglošos | miglosimies |
| 2. pers. | miglojies | miglojaties | miglojies | miglojāties | miglosies | miglosieties, miglosities |
| 3. pers. | miglojas | miglojās | miglosies | |||
Pavēles izteiksme: miglojies (vsk. 2. pers.), miglojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: miglojoties (tag.), miglošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: miglotos
Vajadzības izteiksme: jāmiglojas
1.Būt tādam, kur rodas migla1; miglot1.
1.1.Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
1.2.Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kad miglojas, – Jans Vilems bailīgi skaidro.
- Acis miglojas no ainas, bet atrauties nevaru.
- Jā, pēc operācijas tīri subjektīvi var nedaudz migloties redze, taču tas ir pārejoši.
- Acis miglojās, galva noliecās uz spilvena.
- Mārītei miglojās redze, acu kaktiņi iesvilās.