miglot
Lietojuma biežums :
miglot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kur rodas migla1.
PiemēriLaukgals miglo septembra rīta vēsumā.
Saistītās nozīmes
1.1.Smidzināt (par lietu).
PiemēriMiglo lietus klusi, Un vēsas lāses iesviež sejā zars, Un ari sirds ir smaga pielijuši...
Saistītās nozīmessmircināt, smīlāt, smīgalāt, rasināties.
1.2.transitīvs Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
PiemēriViņa mazgāja, garaiņi migloja logu rūtis.
Saistītās nozīmes
1.3.Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
PiemēriNo piepūles sāka raustīties un miglot skats.
Saistītās nozīmes
1.4.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
PiemēriGribas uzriet, ka nav tik traki, saimniecīt, gribas uzbukņīt, bet viņa, biezu asaru miglotām acīm, katru vakaru aiziet gulēt viena savā augšstāva mēļzilganajā istabā.
1.5.pārnestā nozīmē, transitīvs Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
PiemēriDoma par naudas zaudēšanu tai miglo prātu.
Saistītās nozīmes
2.transitīvs Smidzināt augus ar ķimikālijām.
PiemēriKartupeļus ir skārusi lakstu puve, jo bioloģiskā saimniecībā tos nevar miglot.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit