paklāt
Lietojuma biežums :
paklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
1.1.Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
2.Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
Stabili vārdu savienojumiPaklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri