paklapēt
paklapēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklapēju | paklapējam | paklapēju | paklapējām | paklapēšu | paklapēsim |
| 2. pers. | paklapē | paklapējat | paklapēji | paklapējāt | paklapēsi | paklapēsiet, paklapēsit |
| 3. pers. | paklapē | paklapēja | paklapēs | |||
Pavēles izteiksme: paklapē (vsk. 2. pers.), paklapējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklapējot (tag.), paklapēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklapētu
Vajadzības izteiksme: jāpaklapē
1.Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
1.1.transitīvs Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
1.2.transitīvs Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš paklapēja Jānim C. pa plecu un uz atvadām iečukstēja ausī:
- Noa un Kadiķis atzinīgi paklapēja Sērmūkšam pa kamiešiem un mundrināja ar vārdiem:
- – Tas labi, – Pudeļsitis paklapēja Kristeram pa plecu.
- Tā sakot, paklapē uz pleca un pamudina: “ Uz priekšu!
- – Dzīvokļa un gleznas īpašnieks atzinīgi paklapēja man uz pleca.