paklanīt
paklanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklanu | paklanām | paklanīju | paklanījām | paklanīšu | paklanīsim |
| 2. pers. | paklani | paklanāt | paklanīji | paklanījāt | paklanīsi | paklanīsiet, paklanīsit |
| 3. pers. | paklana | paklanīja | paklanīs | |||
Pavēles izteiksme: paklani (vsk. 2. pers.), paklaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklanot (tag.), paklanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklanītu
Vajadzības izteiksme: jāpaklana
Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbilstoši tradīcijai, mūsu prezidents, paklanot galvu, deva godu...
- Viņi viegli paklanīja galvu, tad vēlreiz pameta skatu laukā pa logu.
- Pēc šiem karuseļiem Duļevska tika izcelta no kastes, lai smaidot paklanītos publikai.
- Bruņinieks iesmējās, paklanīja galvu un steidzās uz pili.
- - Kadiķis negaidīti ierunājās, paklanot galvu.