paklanīties
paklanīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklanos | paklanāmies | paklanījos | paklanījāmies | paklanīšos | paklanīsimies |
| 2. pers. | paklanies | paklanāties | paklanījies | paklanījāties | paklanīsies | paklanīsieties, paklanīsities |
| 3. pers. | paklanās | paklanījās | paklanīsies | |||
Pavēles izteiksme: paklanies (vsk. 2. pers.), paklanieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklanoties (tag.), paklanīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklanītos
Vajadzības izteiksme: jāpaklanās
Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labāk paklanīties un piekrist, - gan jau viņi zina labāk.
- Taizemieši tad pieceļas, ieņem miera stāju un pēc tam paklanās.
- Mejas kundze drīkst paklanīties un palūkoties, kādā jūklī ir nosēdusies.
- Es normāli nospēlēju, turēdams roku, paklanījos un iekāpu mašīnā.
- Krišs, vai līdz pusei paklanīdamies, sveicināja un pašķīlās smaidā.