paklāt
paklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklāju | paklājam | paklāju | paklājām | paklāšu | paklāsim |
| 2. pers. | paklāj | paklājat | paklāji | paklājāt | paklāsi | paklāsiet, paklāsit |
| 3. pers. | paklāj | paklāja | paklās | |||
Pavēles izteiksme: paklāj (vsk. 2. pers.), paklājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklājot (tag.), paklāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklātu
Vajadzības izteiksme: jāpaklāj
1.Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
1.1.Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
2.Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
Stabili vārdu savienojumiPaklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu).
- Paklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu) kolokācija — uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meitene atnesusi arājiem uz tīrumu brokastis, ko paklājusi vīksnas paēnā.
- Citas vīteņrozes atlapo, paklāj apakšā skujas un tad noliec.
- Viņam bija iespēja tikties uz paklāja ar daudziem 20. gadsimta sākuma spēkavīriem.
- — Viņš norāva no gultas mājaustu rakstotu pārsegu un paklāja uz grīdas.
- Viņa paklāj apakšā pledu, uzrāpjas uz tā un dungo kādu melodiju.