apklāt
apklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apklāju | apklājam | apklāju | apklājām | apklāšu | apklāsim |
| 2. pers. | apklāj | apklājat | apklāji | apklājāt | apklāsi | apklāsiet, apklāsit |
| 3. pers. | apklāj | apklāja | apklās | |||
Pavēles izteiksme: apklāj (vsk. 2. pers.), apklājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apklājot (tag.), apklāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apklātu
Vajadzības izteiksme: jāapklāj
1.Pārklāt, apsegt; pārsegt.
2.Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
3.apvidvārds Paklāt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai paātrinātu sēklu dīgšanu, var apklāt podiņu ar polietilēna maisiņu.
- Apklāj galvu ar polietilēna maisiņu un atstāj iedarboties uz 45 minūtēm.
- Izspiedušos kaulus ( piemēram, ribiņas) var apklāt ar foliju.
- Gluži raksturīgi itāļiem Itālijā sēņošana ir apklāta ar pamatīgu birokrātijas slāni.
- Tas bija apklāts ar karogu, jo tā bija vēlējies princis.