apklaiņot
apklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apklaiņoju | apklaiņojam | apklaiņoju | apklaiņojām | apklaiņošu | apklaiņosim |
| 2. pers. | apklaiņo | apklaiņojat | apklaiņoji | apklaiņojāt | apklaiņosi | apklaiņosiet, apklaiņosit |
| 3. pers. | apklaiņo | apklaiņoja | apklaiņos | |||
Pavēles izteiksme: apklaiņo (vsk. 2. pers.), apklaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apklaiņojot (tag.), apklaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apklaiņotu
Vajadzības izteiksme: jāapklaiņo
Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot.
Avoti: LLVV