niķelējums
niķelējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | niķelējums | niķelējumi |
| Ģen. | niķelējuma | niķelējumu |
| Dat. | niķelējumam | niķelējumiem |
| Akuz. | niķelējumu | niķelējumus |
| Lok. | niķelējumā | niķelējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Interesants ir sistēmbloka noformējums, kuru patīkami atdzīvina priekšējās malās esošie niķelējumi, kuri ir sakniedēti un tādējādi rada tehnoloģisku iespaidu.