kūlājs
kūlājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūlājs | kūlāji |
| Ģen. | kūlāja | kūlāju |
| Dat. | kūlājam | kūlājiem |
| Akuz. | kūlāju | kūlājus |
| Lok. | kūlājā | kūlājos |
Ar kūlu (1) klāta vieta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vispārīgs, kvalitatīvs pļavas zāles raksturojums ir vārdos ciesa ‘pļava, kurā cieta zāle’, lapaine, l a p e ¶nājs, lapene ‘pļava, kurā aug lapu ( lapaina) zāle’ un cirpa, cirpis, cirpene, kūla, kūlainis, kūlājs, kūlava, kūlenīca, kūlnica ‘pļava, kurā ir kūla – veca, nepļauta zāle’.
- Bargais kungs arī paklausījis ļaunā viesa padomam un sūtījis uz krogu savus kūlājus, kas arī visi tūliņ aizgājuši projām.