kulaks1
kulaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kulaks | kulaki |
| Ģen. | kulaka | kulaku |
| Dat. | kulakam | kulakiem |
| Akuz. | kulaku | kulakus |
| Lok. | kulakā | kulakos |
1.Dūre.
Stabili vārdu savienojumiRādīt dūri; kratīt dūri; parādīt dūri.
- Rādīt dūri; kratīt dūri; parādīt dūri; pakratīt dūri; rādīt kulaku; kratīt kulaku; parādīt kulaku — rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
2.apvidvārds Kuļmašīnas riteņa, arī kuļmašīnas rata riteņa izcilnis.
Stabili vārdu savienojumiKā kulaks uz acs. Sist kulakā. Vīstīt kulakus.
- Kā kulaks uz acs idioma — saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots
- Sist kulakā žargonisms, kolokācija — onanēt
- Vīstīt kulakus — gatavoties sist, kauties ar dūrēm
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tik un tā jau es beigās uzsitīšu to kulaku galdā.
- Izmeklētājs piebilda, ka Helme ir kulaka un igauņu virsnieka meita...
- Viņa savelk kulakus tā, ka pirkstu vietās izspiežas balti kauli.
- Kulakos mūs neieskaitīja, jo apstrādājamā zeme bija tikai 6 hektāri.
- - Bet ko lai iesāk rītausmā ar nazi kulakā?