kulaks2
kulaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kulaks | kulaki |
| Ģen. | kulaka | kulaku |
| Dat. | kulakam | kulakiem |
| Akuz. | kulaku | kulakus |
| Lok. | kulakā | kulakos |
Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība.
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tik un tā jau es beigās uzsitīšu to kulaku galdā.
- Izmeklētājs piebilda, ka Helme ir kulaka un igauņu virsnieka meita...
- Viņa savelk kulakus tā, ka pirkstu vietās izspiežas balti kauli.
- Kulakos mūs neieskaitīja, jo apstrādājamā zeme bija tikai 6 hektāri.
- - Bet ko lai iesāk rītausmā ar nazi kulakā?