rieba
rieba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rieba | riebas |
| Ģen. | riebas | riebu |
| Dat. | riebai | riebām |
| Akuz. | riebu | riebas |
| Lok. | riebā | riebās |
1.Riebums.
2.Sāpe, kaite.
3.Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo riebas redzu tavā pierē rakstītas
- - Uzveic riebas pirms,
- Bet man tur riebas
- Tev , kapec pasa kara sakuma 3 0 0 krievu zaldatu padevas vaciesiem gusta Tapec ka vini butu bijusi glevuli , to es neteiksu , bet to ka viniem Stalina rezims riebas , ta gan ir tiesa Ta ka redzi viss nav tik vienkarsi ka
- Tādus apsurdus stāsta riebas.