riebeklis
riebeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebeklis | riebekļi |
| Ģen. | riebekļa | riebekļu |
| Dat. | riebeklim | riebekļiem |
| Akuz. | riebekli | riebekļus |
| Lok. | riebeklī | riebekļos |
riebekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebekle | riebekles |
| Ģen. | riebekles | riebekļu |
| Dat. | riebeklei | riebeklēm |
| Akuz. | riebekli | riebekles |
| Lok. | riebeklē | riebeklēs |
riebekls apvidvārds
riebēkls apvidvārds
1.Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
2.Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt māksliniece Olga Šilova izveidojusi skulptūriņu grupu " Asorti riebekļi".
- Anna nervozi pasmaidīja, juzdama, ka Riebekļi paslēpjas savā alā.
- Tajā atveidoti šokolādes rāpuļi, rupuči un citi " mīļi riebekļi".
- Taču es esmu arī sarežģīts riebeklis, īsta dīva."
- Zina, ka es nekur nevaru aizbēgt, un tīksminās, riebeklis.