riebt2
riebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | riebju | riebjam | riebu | riebām | riebšu | riebsim |
| 2. pers. | rieb | riebjat | riebi | riebāt | riebsi | riebsiet, riebsit |
| 3. pers. | riebj | rieba | riebs | |||
Pavēles izteiksme: rieb (vsk. 2. pers.), riebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: riebjot (tag.), riebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: riebtu
Vajadzības izteiksme: jāriebj
Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
Piemēri— To vien šie māk — riebt, zavēt, raganot un zintēt, un arī pesteļot un apvārdot!
- — To vien šie māk — riebt, zavēt, raganot un zintēt, un arī pesteļot un apvārdot!
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit