riebt2
riebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
Piemēri— To vien šie māk — riebt, zavēt, raganot un zintēt, un arī pesteļot un apvārdot!
Saistītās nozīmesvārdot.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit