Paplašinātā meklēšana
Meklējam riebt.
Atrasts vārdos (30):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (72):
- piegriezties Apnikt; apriebties.
- sariebt apriebt (1).
- saraudzīt Apriebt (1).
- aizabridzīties Apriebties.
- aizriebties Apriebties.
- apgarēties Apriebties.
- apnīgroties Apriebties.
- atriebties Apriebties.
- atsabridzēties Apriebties.
- ieriebties Apriebties.
- pieriebties Apriebties.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
- atdarīt Atmaksāt, atriebt.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- grēst Atriebt, atmaksāt.
- tirpināt Atriebt, atmaksāt.
- atkaitēt Atriebt, atriebties.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- izarēķināties Atriebties.
- noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
- noslēgt vecus rēķinus Atriebties.
- norēķināties Atriebties.
- otigratsja Atriebties.
- saspīdzināt Atriebties.
- griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- dergties Būt pretīgam, riebīgam; riebties.
- drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties.
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- abreks Kaukāzietis, kas uz kādu laiku zvērējis ar asinīm atriebties par kādu apvainojumu; abregs.
- liekšķēt Kļūt nelabi, riebties.
- parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam).
- noriebties Ļoti apriebties.
- līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties).
- noriet Noburrt, noriebt.
- izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
- iegriezt ķirķi pārspēt, sariebt.
- atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties.
- apriebties līdz kaklam pilnīgi apriebties.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2.
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
- šķiebelēt riebties, šķebināt.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- brēkt pret debesīm saka, nosodot ļaunumu, prasot atriebt.
- sariebties Sākt, parasti pēkšņi, riebties.
- apčakarēt Sariebt.
- sažultīt Sarūgtināt, sariebt.
- žultīt Sarūgtināt, sariebt.
- sapangāt saveikt; atriebties.
- pangāt Saveikt; atriebties.
- riebin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
- riebtin Savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu.
- asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem.
- Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi.
- poena Sods romiešu tiesībās, kura galvenais mērķis bija atriebt noziedzniekam.
- apsprauslāt Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm).
- atriebīgs Tāds, kam ir tieksme atriebties, kas mēdz atriebties.
- ieriebīgs Tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu.
- raibināt Vārdot, pūšļot (vairākkārt riebt).
riebt citās vārdnīcās: