Paplašinātā meklēšana
Meklējam riebt.
Atrasts vārdos (30):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (74):
- atmēgties apnikt, noriebties
- piegriezties Apnikt; apriebties
- sariebt apriebt (1)
- saraudzīt Apriebt (1)
- aizabridzīties Apriebties
- aizriebties Apriebties
- apgarēties Apriebties
- apnīgroties Apriebties
- atriebties Apriebties
- atsabridzēties Apriebties
- ieriebties Apriebties
- pieriebties Apriebties
- atspēlēties Atdarīt, atriebties
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
- atdarīt Atmaksāt, atriebt
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam)
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
- grēst Atriebt, atmaksāt
- tirpināt Atriebt, atmaksāt
- atkaitēt Atriebt, atriebties
- izarēķināties Atriebties
- noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties
- noslēgt vecus rēķinus Atriebties
- norēķināties Atriebties
- otigratsja Atriebties
- saspīdzināt Atriebties
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku
- atmēgties atstāt sliktas sekas, atriebties
- griezt zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
- kost zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
- dergties būt pretīgam, riebīgam; riebties
- drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
- epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus
- abreks Kaukāzietis, kas uz kādu laiku zvērējis ar asinīm atriebties par kādu apvainojumu; abregs
- liekšķēt kļūt nelabi, riebties
- parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam)
- noriebties ļoti apriebties
- līdz aknām ļoti lielā mērā, dziļi (aizķert, riebties)
- noriet Noburrt, noriebt
- izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties
- iegriezt ķirķi pārspēt, sariebt
- atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties
- apriebties līdz kaklam pilnīgi apriebties
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot
- riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt
- šķiebelēt riebties, šķebināt
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- brēkt pret debesīm saka, nosodot ļaunumu, prasot atriebt
- sariebties Sākt, parasti pēkšņi, riebties
- apčakarēt Sariebt
- sažultīt Sarūgtināt, sariebt
- žultīt Sarūgtināt, sariebt
- sapangāt saveikt; atriebties
- pangāt Saveikt; atriebties
- riebin savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu
- riebtin savienojumā ar "riebt" vai "riebties" izsaka šo darbības vārdu pastiprinājumu
- asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem
- Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi
- poena Sods romiešu tiesībās, kura galvenais mērķis bija atriebt noziedzniekam
- apsprauslāt Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm)
- atriebīgs tāds, kam ir tieksme atriebties, kas mēdz atriebties
- ieriebīgs tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu
- raibināt Vārdot, pūšļot (vairākkārt riebt)
riebt citās vārdnīcās: