dergties
dergties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | derdzos | derdzamies | derdzos | derdzāmies | dergšos | dergsimies |
| 2. pers. | derdzies | derdzaties | derdzies | derdzāties | dergsies | dergsieties, dergsities |
| 3. pers. | derdzas | derdzās | dergsies | |||
Pavēles izteiksme: derdzies (vsk. 2. pers.), derdzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: derdzoties (tag.), dergšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dergtos
Vajadzības izteiksme: jāderdzas
Būt pretīgam, riebīgam; riebties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meita klaji acīs pateiks to, kas viņai nepatīk un derdzas.
- Normālai sievietei katra ciniska nekaunība derdzas un ievieš riebumu pret vīrieti.
- "Slimam nepatīk izrādīties, viņam derdzas ekstravagantums it visā.
- Ārijai derdzas sīkās zaglības, ar kādām Georgs tiek pie Lamstera naudas.
- Kaķerina zināja, kā man derdzas Itālo, viņa skaistināšanās spoguļa priekšā.