atdarīt
Lietojuma biežums :
atdarīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
1.1.Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
2.Atmaksāt, atriebt.
3.Atlīdzināt, darot labu.
Stabili vārdu savienojumiAtdarīt (arī atvērt) acis. Atdarīt acis kādam. Atdarīt acis un ausis. Atdarīt kāda acis.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri