Paplašinātā meklēšana
Meklējam atdarīt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (35):
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
- knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- slēģot atdarīt slēģus.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
- atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
- aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt.
- līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
- atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
- saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
- atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
- panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
- pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- atpūst Pūšot atdarīt, atvērt.
- atdarboties Reaģēt, atdarīt.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
- atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
- atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt).
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
atdarīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV