atlobīt
atlobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atlobu | atlobām | atlobīju | atlobījām | atlobīšu | atlobīsim |
| 2. pers. | atlobi | atlobāt | atlobīji | atlobījāt | atlobīsi | atlobīsiet, atlobīsit |
| 3. pers. | atloba | atlobīja | atlobīs | |||
Pavēles izteiksme: atlobi (vsk. 2. pers.), atlobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atlobot (tag.), atlobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atlobītu
Vajadzības izteiksme: jāatloba
1.Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu); nolobīt.
2.Lobot (ko nost), atsegt.
2.1.Lobot atdarīt vaļā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kā tāšu strēmeles atlobot gaismu no bērza.
- Vējš gan plēsis nost metāla plāksnes slīpajiem jumtiem, gan atlobījis ruberoīda kārtu horizontālajiem mājokļu jumtiem.
- Nolaužu vienu un sēstos, lai atlobītu
- Pēc tam ņem speciālo manikīra palīginstrumentu un notīra atlobījušos ienadžu ādiņu – tā pavisam vienkārši nonāk nost.
- Sniegs piesalis skujām, tas ar dvašu mazliet jāatkausē, pirms to var no zara gala atlobīt.