atlocīt
atlocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atloku | atlokām | atlocīju | atlocījām | atlocīšu | atlocīsim |
2. pers. | atloki | atlokāt | atlocīji | atlocījāt | atlocīsi | atlocīsiet, atlocīsit |
3. pers. | atloka | atlocīja | atlocīs |
Pavēles izteiksme: atloki (vsk. 2. pers.), atlokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atlokot (tag.), atlocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atlocītu
Vajadzības izteiksme: jāatloka
1.Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
2.Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
2.1.Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
Stabili vārdu savienojumiAtlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas).
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) sarunvaloda, idioma — dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamera aprīkota ar elektronisko skatu meklētāju un atlokāmu trīs collu ekrānu.
- Atlocījis audumu, puisis atrada biedējošu lelli un zīmīti spāņu valodā.
- Tu atturīgi atlocītu strupo līko dunci un nesteidzīgi pārgrieztu kāju saites.
- Tu stāvi, krekla piedurknes atlocītas, atsedzot tavas muskuļotās rokas.
- Kad atlocīju lapiņu un pārslēdzu kontaktlēcas lasīšanas režīmā, ieraudzīju sevi.