atsprāgt
atsprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atsprāgstu | atsprāgstam | atsprāgu | atsprāgām | atsprāgšu | atsprāgsim |
2. pers. | atsprāgsti | atsprāgstat | atsprāgi | atsprāgāt | atsprāgsi | atsprāgsiet, atsprāgsit |
3. pers. | atsprāgst | atsprāga | atsprāgs |
Pavēles izteiksme: atsprāgsti (vsk. 2. pers.), atsprāgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsprāgstot (tag.), atsprāgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsprāgtu
Vajadzības izteiksme: jāatsprāgst
2.parasti formā: trešā persona Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
3.parasti formā: trešā persona Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
3.1.lieto: reti Strauji atvērties (par pumpuriem).
4.sarunvaloda Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Miza atsprāgst, un tad koks ilgus gadus mēģina aizaudzēt plaisu.
- Pēc nolaišanās okeānā negaidīti atsprāga lūka un ūdens sāka ieplūst kapsulā.
- Atsprāgu atpakaļ, itin kā atspulgs man sēru būtu iespļāvis sejā.
- ( Nejauši atsprāguši - jeb vai veiksmīgi radīta nejaušības ilūzija?)
- Atsprāga kapteiņa kajītes durvis, un pa tām ienāca saniknotā Magoņmaizīte.