atsprādzēt
atsprādzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsprādzēju | atsprādzējam | atsprādzēju | atsprādzējām | atsprādzēšu | atsprādzēsim |
| 2. pers. | atsprādzē | atsprādzējat | atsprādzēji | atsprādzējāt | atsprādzēsi | atsprādzēsiet, atsprādzēsit |
| 3. pers. | atsprādzē | atsprādzēja | atsprādzēs | |||
Pavēles izteiksme: atsprādzē (vsk. 2. pers.), atsprādzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsprādzējot (tag.), atsprādzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsprādzētu
Vajadzības izteiksme: jāatsprādzē
atsprēdzēt apvidvārds[EH ]
1.Attaisīt (ko sasprādzētu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Sprādzēt vaļā.
1.2.Attaisīt (sprādzi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Radvilis pats atsprādzē drošības jostu, man atliek tikai atvērt mašīnas durvis.
- Tu vari atsprādzēt un pats savām rokām aizsprādzēt, viņa atkārtoja.
- Bet Robis tik tiešām atsprādzēja man kaklasiksnu un palaida vaļā no ķēdes.
- — Pacieties, Džimuli, pacieties, es tūliņ atsprādzēšu, tūliņ...
- Vispirms viņiem jāatsprādzē savi zobeni un kopā ar šķēpiem jāatslien pret mūri.