vaļā
vaļā apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.parasti kopā ar: darbības vārds "būt" vai darbības vārds "stāvēt", vai darbības vārds "turēt" Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
1.1.Par acīm, muti.
Stabili vārdu savienojumiAcis ir vaļā; acis ir vaļā (kādam).
- Acis ir vaļā; acis ir vaļā (kādam); acis un ausis ir vaļā; acis un ausis ir vaļā (kādam) — saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
1.4.Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
2.parasti kopā ar: darbības vārds "būt" Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
3.Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
Stabili vārdu savienojumiLaist vaļā.
- Laist vaļā sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Strauji sākt ko darīt2. Enerģiski runāt, stāstīt
3.1.Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
Stabili vārdu savienojumiDeguns atnācis vaļā. Tikt vaļā.
- Deguns atnācis vaļā sarunvaloda, frazēma — saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana
- Tikt vaļā idioma — atbrīvoties (no kā, arī no kāda)
4.kopā ar: darbības vārds, vārds bez priedēkļa Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
5.kopā ar: darbības vārds, vārds ar priedēkli Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
5.1.Pastiprina verba priedēkļa pa- nozīmi.
Stabili vārdu savienojumiPanākt vaļā.
- Panākt vaļā frazēma — mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties
Stabili vārdu savienojumiDot vaļā. Elle iet vaļā. Grūst vaļā. Iet vaļā. Kamēr acis vaļā (arī platas).
- Dot vaļā sarunvaloda, kolokācija — sākt intensīvi runāt, dziedāt, spēlēt
- Elle iet vaļā sarunvaloda, idioma — saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi
- Grūst vaļā sarunvaloda, idioma — ātri, bez apdoma sacīt, paust
- Iet vaļā sarunvaloda — 1. Saka, ja šaujamierocis izšauj2. Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris
- Kamēr acis vaļā (arī platas) frazēma — kamēr dzīvo
- Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā sarunvaloda — atklāti, vaļsirdīgi stāstīt
- Kratīties vaļā (arī nost) — censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties
- Laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu sarunvaloda, frazēma — ātri bēgt, ātri doties prom
- Laist meldiņu vaļā sarunvaloda, idioma — sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
- Līdz kājai vaļā frazēma — pilnīgi vaļā (parasti par durvīm)
- Mute paliek vaļā; palikt ar vaļēju muti; palikt ar vaļā muti; klausīties vaļēju muti; klausīties ar muti vaļā idioma — saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts
- Nākt vaļā frazēma — 1. Vērties vaļā, arī raisīties vaļā2. Kļūt pieejamam, arī izmantojamam
- Pucēt vaļā sarunvaloda, idioma — sākt (intensīvi) ko darīt
- Raut (arī plēst) vaļā sarunvaloda, idioma — strauji sākt (parasti ko dziedat, spēlēt, dejot)
- Spert (arī šaut) vaļā sarunvaloda, idioma — pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt
- Taisīties vaļā sarunvaloda, idioma — censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē)
- Turēt acis un ausis vaļā idioma — censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
- Turēt acis vaļā kolokācija — uzmanīgi vērot; uzmanīties
- Turēt maku vaļā idioma — bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) idioma — radītas (radušās) visas iespējas
- Zobi vaļā vien stāv; zobi vaļā sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bijis pildīts ar ūdeni, bet pagraba durvis palikušas vaļā.
- Ir arī nerātno anekdošu krājums, kas jāslēdz vaļā ar atslēdziņu.
- No rīta izmaiņu nav - iecirkņi būs vaļā no pulksten 7.
- Pie beigām augšiņu folijam vai cepammaisu pataisa vaļā, lai apbrūnē.
- Ja vēlies radīt ko oriģinālu, tiec vaļā no šaurās domāšanas.