epigoņi
epigonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | epigonis | epigoņi |
| Ģen. | epigoņa | epigoņu |
| Dat. | epigonim | epigoņiem |
| Akuz. | epigoni | epigoņus |
| Lok. | epigonī | epigoņos |
Grieķu mitoloģijā – septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
Avoti: Mit