epigoņi
epigonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | epigonis | epigoņi |
Ģen. | epigoņa | epigoņu |
Dat. | epigonim | epigoņiem |
Akuz. | epigoni | epigoņus |
Lok. | epigonī | epigoņos |
Grieķu mitoloģijā – septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi.
Avoti: Mit