apsprauslāt
apsprauslāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsprauslāju | apsprauslājam | apsprauslāju | apsprauslājām | apsprauslāšu | apsprauslāsim |
| 2. pers. | apsprauslā | apsprauslājat | apsprauslāji | apsprauslājāt | apsprauslāsi | apsprauslāsiet, apsprauslāsit |
| 3. pers. | apsprauslā | apsprauslāja | apsprauslās | |||
Pavēles izteiksme: apsprauslā (vsk. 2. pers.), apsprauslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsprauslājot (tag.), apsprauslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsprauslātu
Vajadzības izteiksme: jāapsprauslā
1.Apsprauslot.
2.Sprauslojot apriebt (kaiti, kas radusies no izbailēm).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andris Mētru bija lūdzis mīļi, laipnām acīm meklējot viņas skatienu, tādēļ Mētras atteikums malā sēdētāju vidū tika nosodoši apsprauslāts.