atriebt
Lietojuma biežums :
atriebt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
1.1.intransitīvs
1.2.Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri