pūšļot
pūšļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pūšļoju | pūšļojam | pūšļoju | pūšļojām | pūšļošu | pūšļosim |
| 2. pers. | pūšļo | pūšļojat | pūšļoji | pūšļojāt | pūšļosi | pūšļosiet, pūšļosit |
| 3. pers. | pūšļo | pūšļoja | pūšļos | |||
Pavēles izteiksme: pūšļo (vsk. 2. pers.), pūšļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pūšļojot (tag.), pūšļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pūšļotu
Vajadzības izteiksme: jāpūšļo
Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mana māte ārstēja cilvēkus, vectēvs ārstēja, vecvecmāte ārstēja un pūšļoja.
- Kā viens no tautas ārstniecības veidiem minēta arī raibīšana, kas radniecīga vārdam riebt – dziedināt pūšļojot, kur pūšļot nozīmē ‘dziedināt ar vārdiem, appūšanu, berzēšanu’ ( Karulis 1992:117).
- Kā izpētījis Karulis, apvidvārds “ raibīt” nozīmē ‘dziedinot apglaudīt, apvārdot, pūšļot’ ( Karulis 1992:117-118).
- Kas daudz māņu un pūšļojamo vārdu zināja , to sauca par zintenieku
- Mana māte ārstēja cilvēkus , vectēvs ārstēja , vecvecmāte ārstēja un pūšļoja