iesnigt | Tēzaurs

iesnigt¹

Lietojuma biežums :

iesnigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Pārklāties ar sniegu.

2.lieto: pareti Iesākt snigt (par pirmo sniegu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri