saputēt
saputēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saputu | saputam | saputēju | saputējām | saputēšu | saputēsim |
| 2. pers. | saputi | saputat | saputēji | saputējāt | saputēsi | saputēsiet, saputēsit |
| 3. pers. | saput | saputēja | saputēs | |||
Pavēles izteiksme: saputi (vsk. 2. pers.), saputiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saputot (tag.), saputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saputētu
Vajadzības izteiksme: jāsaput
1.Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
2.sarunvaloda Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vismaz labi, ka mašīna nesaputēja, Sarmīte nespētu Karloviču aizstāt pie stūres.
- Fani aizrautīgi dibināja reģionālos atbalstītāju klubus, vilka laukā no bēniņiem, atvilktnēm un visneiedomājamākajām vietām saputējušos baltsarkanbaltos karogus.
- Atceros gājienus uz jūru: pa dēļu sētas spraugām uzmirdz saputējušas ceriņu lapas, un ēnas uz ietves to atkārto.
- Vienīgajā plauktā, kas sašķiebies karājās nemākulīgi piemontēts dibensienai, bija sagrūsti dažādi sadzeltējuši, saputējuši ruļļi, un zem tā — pašsanaglota, ar nosmulētu matraci pārsegta dēļu vāļa.
- Īpaši, ja svece ir darināta no dabīgā vaska, jo ilgtermiņā tā vienkārši saput.