saputināt
Lietojuma biežums :
saputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri