sabojāt
Lietojuma biežums :
sabojāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
1.1.Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
2.Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
3.Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
Stabili vārdu savienojumiSabojāt fasādi.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
4.Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
4.1.Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri