pieadīt
pieadīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieadu | pieadām | pieadīju | pieadījām | pieadīšu | pieadīsim |
| 2. pers. | pieadi | pieadāt | pieadīji | pieadījāt | pieadīsi | pieadīsiet, pieadīsit |
| 3. pers. | pieada | pieadīja | pieadīs | |||
Pavēles izteiksme: pieadi (vsk. 2. pers.), pieadiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieadot (tag.), pieadīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieadītu
Vajadzības izteiksme: jāpieada
1.Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
2.Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nespēju vairs pieadīt ne cimdus, ne zeķes,» sūrojas Regīna.
- Saviem mazbērniem visu esmu pieadījusi jau uz priekšu,» atklāj skaistkalniete.
- Adīšana no augšas ir ideāla bērnu apģērbam, kad kļūst par īsu, var atārdīt apakšu un pieadīt, cik vajag,» ar padomiem no bagātās pieredzes dalās baušķeniece.
- Taču reizēm apģērbu veikalā noskatu tādu « nekādu žaketīti», bet zinu, ka mācēšu to pārveidot, mētelim pieadu kapuci un piedurknes, un sanāk oriģināls tērps, kāds ir tikai man.
- Tad apakšā pieada mazas peciņas, piebāž rumpi, aizšuj ciet apakšu.