pieadījums
pieadījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pieadījums | pieadījumi |
| Ģen. | pieadījuma | pieadījumu |
| Dat. | pieadījumam | pieadījumiem |
| Akuz. | pieadījumu | pieadījumus |
| Lok. | pieadījumā | pieadījumos |
Paveikta darbība, rezultāts → pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals.
Avoti: LLVV